Izkrāsot nostaļgiju. Melnbaltu.

Reiz bija laiks, kad spēļu pasualē valdīja 2d platformeri, kas pārbaudīja spelētāja refleksus un vajadzības gadījumā lika pie tiem piestrādāt. Tiem laikiem un tām spēlēm tomēr bija savs šarms. Ok, mums (vairumā gadījumu) nebija dziļa un savērpta stāsta, kas paskaidroja, kapēc vispār būtu jāpārvar bezgalīgās vienvirziena takas ar gaisā peldošām platformām un ik aiz pakalna uzglūnošām briesmām, bet to arī nevajadzēja, mums pietika ar "tapēc, ka to var" motivāciju. Vai vismaz es šaubos, ka pārāk daudz cilvēki ar aizrautību spēlēja Mario tapēc, ka gribēja izglābt princesi.
Vai šie laiki ir zuduši? Vai vienīgais veids, kā tagad atkal piedzīvot veco arkādes spēļu burvību, ir pieslēgt pie TV veco 8 bitu konsoli vai ļauties emulatoru ērtībām? Nebūt nē.

Limbo

Vienkāršības effektivitāte. Nevajag nedz detalizētu stāstu ar prātam neaptveramiem pasaules izmēriem, nedz krāšņas 3d vizuālās ainavas un pat arī ne krāšņas vai vispār krāsainas 2d ainavas! Pietiek ar melnbaltu atmosfēru un vienkāršu, bet noslīpētu ideju. Limbo ir drūma un aizraujoša spēle. Daļēji tapēc, ka atmosfēra sevī ievelk un liek doties tālāk, daļēji tapēc, ka gribas saprast, kur un kādos sižetiskos apstākļos risinās spēlēs darbība, un daļēji tapēc, ka spēle nav nedz par vieglu, nedz par grūtu. Lai arī brīžiem nākas neduadz pakustināt savu pelēko masu, lai izfantazētu, kā tikt tālāk, tomēr tas nekļūst pārāk nogurdinoši vai apnicīgi. Mīklu risinājumi tiek atrasti un prieks līdz ar tiem.
Stāsts spēlē ir atvērts plašai jo plašai interpretācijai. Un pat ja ļoti gribas saprast, kas un kā, spēle sniedz tikai dažas nekonkrētas detaļas par to, kas tur vispār notiek. Un pat izspēlējot spēli līdz galam, nekas īpaši skaidrāks nepaliek un šķiet vislielākā un vissarežģītākā spēlēs risināmā mīkla ir pats stāsts. Jo tas nav tik nekonkrēts, lai to varētu brīvi ignorēt un nav arī tik viennozīmīgs, lai kaut aptuveni būtu skaidra notiekošā būtība. Galu galā sāk likties, ka katra šķietami nejaušā spēles detaļa ir abstrakti ļoti nozīmīgs elements stāstā. Smadzeņu spēlēs un zināms mindfuck, bet ir labi.