Viss sākās ar to, ka meklēju kādu jaunu, jauku un neredzētu fantasy filmu, ar ko aizpildīt svētdienas vakaru. Pēc īsākiem un garākiem līkločiem caur IMDB lapas labirintiem nonācu līdz filmai, kas nebija nedz fantasy, nedz jauka. Ta kā man patīk arī sci-fi, mystery/horror žanrs, tad nu, nolēmu, ka šim vakaram derēs.
The Cube.
Pēc filmas noskatīšanās palikusī WTF sajūta neļāva mierīgi dzīvot tālāk. Tā nu tika noskatītas arī divas šīs filmas nākošās daļas. Par nelaimi WTF sajūtas problēmu tas ne cik neatrisināja, tieši pretēji - radās vēl vairāk jautājumu un vēl lielāks WTF. Es gaidīju atrisinājumu, bet filma vienkārši beidzās. Bet filma arī neļauj tā vienkārši sevi izslēgt ārā, jo gribas zināt, wtf, kas un kapēc tur vispār notiek. Un līdz pat galam dzīva bija naivā cerība, ka beigās tomēr tik atklāts kas vairāk. Bet beigās sajūta tāda, it kā, kāds būtu iesmējies sejā: "ok, filma ir galā, paldies par uzmanību.. ak, jūs gribējāt zināt, kas tur vispār notika, ha ha ha, jums fantāzija strādā, tad trūkstošās detaļas piedomājiet klāt paši." Trūkstošās detaļas, kas kopumā sastādīja tādus sižeta caurumus, caur kuriem varētu ar aisbergiem tenisu spēlēt. Patiesi, kaut ko tik šižīgu, tik mistiski dīvainu un bezjēdzīgu es sen nebiju redzējis.
No comments:
Post a Comment
ha ha!