Kādā jaukā dienā, pēc tam kad kārtējo reizi sagribējās izmēģināt kādu jaunu MMO spēli, gluži kā sniegs no skaidrām debesīm nāca Tera - korejiešu MMORPG, kas manuprāt ne tuvu nesaņem uzmanību, ko ir pelnījusi.
Ja man jāsalīdzina ar visu laiku dzīvīgāko un neiznīcināmāko MMO - World of Warcraft (un ar šo salīdzinu tieši tapēc, ka šobrīd wows ir mmo veiksmes etalons), kas gluži kā latvāņu plantācija iesakņojusies pasaules spēļu dārziņā, tad par Tera varu teikt, ka te ir tās lietas, ka man tik ļoti pietrūka iekš WoW. Par nelaimi šeit izpalikušas dažas labās lietas, kas bija/ir wow'ā.
Vizuālais izskats ir burvīgs. Pasaule ir atmosfēriska un krāsaina un pat ja uzstādījums ir nosacīts Tolkīna fantasy-viduslaiku variants (kā jau parasti), nekas no šīs spēles nebāž acīs viduslaiku drūmumu vai pelēkumu, ko tik ļoti patīk darīt daudzām mūsdienu spēlēm (Skyrim, Dragonage, Lineage uc). Un papildus visam tekstūras ir kvalitatīvas, 3d modeļi detalizēti un gludi un šī beidzot ir MMO, kurā animācijas ir pietiekoši dinamiskas un dzīvīgas, lai spētu šajā ziņā mēroties spēkos ar mmo karali, Warcraftu. Ja wowā vizuālo pasaules noformējumu varēja pilnībā izbaudīt tikai tad, kad nedaudz sažņaudza acis, lai izplūstu stūrainās poligonu formas un ne tik intuitīvi saskatāmas kļūtu 2d tekstūras, un tur [wow'ā] ļoti palīdzēja kvalitatīvās animācijas, jo spēle skrīnšotos ne tuvu neizskatījās tik labi kā dinamiskā kustībā, tad šeit [Tera] ir gan kvalitatīvi izveidoti 3d modeļi un detalizēta pasaule, gan dinamiskas un acīm tīkamas animācijas.
Mūzika un skaņa ir laba un lieliski papildina spēles atmosfēru un neliek vēlēties to izslēgt pēc pirmajām 20 minūtēm. Stāsts ir pietiekoši saistošs, tomēr nekas pārāk izlecošs, bet ir ok.
Bet viena lieta, kas šai spēlei tiešām liek spīdēt, ir cīņas. Kopš Ragnaroka laikiem, neviena cita mmo nespēja man sagādāt tādu jautrību kā Tera. Kas gan ir savādāk? Šeit nav vairs standarta cīņu mehanikas - "iezīmē monstru un tad spaidi skill'u pogas skatoties kā tavs personāžs vienveidīgi un paklausīgi izpilda pavēles un samazina monstra dzīvības daudzumu". Šis standarts, ko šķiet visas nesenās mūsdienu mmo (ne)veiksmīgi aizņēmušās no wow'a, man, atklāti sakot, liekas ļoti garlaicīgs un mākslīgs, un Tera to tikai apstiprināja, parādot, kā vajag darīt, kā ir labāk, kā ir foršāk un šķiet pēc šī piedzīvojuma es vairs nekad nevarēšu samierināties ar garlaicīgo vecā stila cīņu mehāniku. Iekš Tera cīņas vairāk atgādina trešās personas action spēli. Visus šaujamos un sitamos skill'us nepieciešams pašam notēmēt monstra virzienā. Aizšāvi garām - pats vainīgs, ne pagāji malā, kad monstrs atvēzējās sitienam - pats vainīgs. Jā, tieši tā - no jebkura monstra ūber-mega blieziena var izvairītes, laicīgi palecot malā vai citādi izvietojot sevi ārā no briesmu zonas. Un nav nekādu citu norāžu kā tikai monstra animācija, kas liecina, ka tuvojas kāds no tādiem sitieniem. Un nekāda target-lock. Cīņas ir jautrākas un dzīvākas kā jebkad agrāk. Pasaule sajūtas saistīta un saplūst ar spēlētāju darbībām.
Īss cīņas piemērs: Kārtējā uzdevuma/kvesta sakarā jānogāž visai iespaidīga izmēra monstrs. Cīņa sākas kā jau ierasts - stiam, izvairamies, skatamies, ko monstrs taisās darīt, nedaudz atkāpjamies, skrienam aiz muguras utt. Kādā no mukšanas/izvairīšanās brīžiem netīšām tika piesaisīta aiz kameras pārāk tuvu esošo citu monstru uzmanība, kā rezultātā galvenajam resnulim mana tēla vajāšanā pievienojās vēl daži ne tik spēcīgi (bet arī ne pārāk viegli) monstri. Pirmā doma - daamn, tagad cīņa palika vēl grūtāka un viss tikai tapēc, ka nepievērsu pietiekamu uzmanību apkārtējai pasaulei. Nu neko darīt, turpinam sist, laist aoe utt. Nākošā momentā galvenais resnulis jau ir pienācis klāt un atvēzējies stienam, tad saprotu, ka jātinas prom. Pielietoju skillu, kas izraisa ledus-veidīgu eksploziju zem kājām, pašu aizmetot pāris metrus atpakaļ. Un nebija nekā jautrāka kā, strauji attālinoties no cīņas epicentra, noskatīties, kā lielais resnulis netrāpot manam personāžam, varen enerģiski novicinās tukšā gaisā, pie reizes ar savu vēzienu aizķerot dažus citus monstrus, kas iepriekš bija nejauši "savākti" un vilkās nopakaļ pa trajektoriju, kas viņiem bija pārāk bīstami tuva galvenā resnuļa atrašanās vietai. Rezultātā vēl pēc pāris tādiem vēzieniem resnulis bija veiksmīgi atbrīvojies no savas konkurences un atkal bija palicis viens. Negaidīti, neparedzami un sasodīti jautri.
Īss cīņas piemērs: Kārtējā uzdevuma/kvesta sakarā jānogāž visai iespaidīga izmēra monstrs. Cīņa sākas kā jau ierasts - stiam, izvairamies, skatamies, ko monstrs taisās darīt, nedaudz atkāpjamies, skrienam aiz muguras utt. Kādā no mukšanas/izvairīšanās brīžiem netīšām tika piesaisīta aiz kameras pārāk tuvu esošo citu monstru uzmanība, kā rezultātā galvenajam resnulim mana tēla vajāšanā pievienojās vēl daži ne tik spēcīgi (bet arī ne pārāk viegli) monstri. Pirmā doma - daamn, tagad cīņa palika vēl grūtāka un viss tikai tapēc, ka nepievērsu pietiekamu uzmanību apkārtējai pasaulei. Nu neko darīt, turpinam sist, laist aoe utt. Nākošā momentā galvenais resnulis jau ir pienācis klāt un atvēzējies stienam, tad saprotu, ka jātinas prom. Pielietoju skillu, kas izraisa ledus-veidīgu eksploziju zem kājām, pašu aizmetot pāris metrus atpakaļ. Un nebija nekā jautrāka kā, strauji attālinoties no cīņas epicentra, noskatīties, kā lielais resnulis netrāpot manam personāžam, varen enerģiski novicinās tukšā gaisā, pie reizes ar savu vēzienu aizķerot dažus citus monstrus, kas iepriekš bija nejauši "savākti" un vilkās nopakaļ pa trajektoriju, kas viņiem bija pārāk bīstami tuva galvenā resnuļa atrašanās vietai. Rezultātā vēl pēc pāris tādiem vēzieniem resnulis bija veiksmīgi atbrīvojies no savas konkurences un atkal bija palicis viens. Negaidīti, neparedzami un sasodīti jautri.
Nekas vairs nav atkarīgs tik ļoti no tā, cik lieli cipari ir priekšmetiem, bet gan no tā, cik labi pats māki spēlēt. Protams, cipariem joprojām ir nozīme, bet ne vairs tik liela. Pavisam noteikti ne tik liela, kāda tā bija Wowā, kur cīņas rezultātu jau vareja pateikt, paskatoties uz cipariem un vienīgā jautrība un azarts bija nosist monstru rekordīsā laikā.
Un tagad par lietām, kas varēja būt labākas.
Kvesti. Vismaz pēdējo wowa paplašinājumu ietvaros, wows bija pasācis atbrīvoties no standarta garlaicīgajiem kvestiem "aizej tur, nosit 5 tos, atnes 10 šos" stilā, tos aizvietojot ar interesantiem piedzīojumu kvestiem, kurus bija tiešām interesanti pildīt. Tera ir standarta nosit/savāc tik un tik kvesti. Bet tad atkal, ja cīņas ir tik jautras, tad tos var pildīt ar prieku un aizrautību, ne reizi vien nostitot vairāk monstru kā vajadzīgs, tikai tapēc, ka tas ir tik jautri.
Stāsts. Pat ja tas šeit ir un ir labs un principā tam nav ne vainas, šķiet Wowu šajā ziņā nekas tik drīz nepārspēs.
Pasaules kopējais izmērs. Pat ja tā arī šeit ir milzīga, uz visa cita labā rēķina tomēr var just, ka šeit ir nedaudz upurēts. Par to lika aizdomāties fakts, ka visas klases/profesijas (kas ir ļooooti dažādas un ko nebūt nav maz) savu spēli sāk no vienas un tās pašas vietas. Tomēr iespējams, to stāsta gaitā vēlāk pat paskaidro, kapēc tieši tā.
Spēle nedaudz cieš no dzimumu bruņu sindroma, kad sieviešu kārtas pārstāvjiem pie līdzīgām rasēm un klasēm bruņu effektivitāte šķiet nekādi nav saistīta ar ķermeņa nosedzamo laukumu XD. Bet tad atkal, ja cīņas ir vairāk par to kā prasmīgi manipulēt ar telpu un savstarpējo novietojumu, tad tas kļūst nedaudz mazsvarīgi. Kā arī, šeit ir pieejama rase ar visai piedauzīga paskata "bruņām" arī vīriešu kārtas pārstāvjiem. So yeah. Līdzsvars.
Bet nē, nepārprotiet, viss ir lieliski un šie ir tikai sīkumi.
Pasaules kopējais izmērs. Pat ja tā arī šeit ir milzīga, uz visa cita labā rēķina tomēr var just, ka šeit ir nedaudz upurēts. Par to lika aizdomāties fakts, ka visas klases/profesijas (kas ir ļooooti dažādas un ko nebūt nav maz) savu spēli sāk no vienas un tās pašas vietas. Tomēr iespējams, to stāsta gaitā vēlāk pat paskaidro, kapēc tieši tā.
Spēle nedaudz cieš no dzimumu bruņu sindroma, kad sieviešu kārtas pārstāvjiem pie līdzīgām rasēm un klasēm bruņu effektivitāte šķiet nekādi nav saistīta ar ķermeņa nosedzamo laukumu XD. Bet tad atkal, ja cīņas ir vairāk par to kā prasmīgi manipulēt ar telpu un savstarpējo novietojumu, tad tas kļūst nedaudz mazsvarīgi. Kā arī, šeit ir pieejama rase ar visai piedauzīga paskata "bruņām" arī vīriešu kārtas pārstāvjiem. So yeah. Līdzsvars.
Bet nē, nepārprotiet, viss ir lieliski un šie ir tikai sīkumi.
Rezultātā varu tikai atkārtoties, ka neviena cita MMO kopš Ragnaroka laikiem priekš manis nav bijusi tik jautra kā Tera. Nedaudz interesantākus kvestus un saistošāku stāstu un lūdzu, jums perfekta MMO.
